Latvijas portālos daudz raksta par to, ka uzturā sāls ir slikta veselībai. Bet kāpēc? Un ko lietot sāls vietā? Ēst tomēr gribās garšīgi un bez sāls liela daļa ēdiena vienkārši nav iedomājama.
Foto: Fotolia
Patiesība ir tāda, ka sāls, t.i. nātrija hlorīds, nav neveselīgs, tieši pretēji - sāls ir nepieciešams cilvēka organismam. Nātrija hlorīds piedalās vielmaiņā uz šūnām un atpakaļ, ūdens apmaiņā, kā arī vielu asimilācijā. Lietas būtība ir tāda, ka jābūt balansam starp organisma nepieciešamību pēc nātrija hlorīda un tā patērēšanu.
Dietologi ir uzstādījuši optimālo dienas sāls devu - 4-5 grami. Tomēr ikdienā cilvēks patērē daudz vairāk sāls, vidēji cilvēks uzņem 20-30 gramu sāls dienā. Sāls ir arī dažādos nesālītos produktos, piemēram, bietēs, kartupeļos, riekstos, upenēs, pienā, sierā, gaļā un zivīs. Ar produktiem tiek uzņemts 1-2 grami sāls dienā.
Kāpēc tad sāls pārdozēšana ir tik neveselīga? Kad organisms uzņem vajadzīgo daudzumu nātrija hlorīda, nevajadzīgā daļa ir jāizvada. Šo darbu veic nieres, izvadot sāli kopā ar urīnu, tomēr tās nevar atbrīvot organismu no visa liekā sāls, tā kā ar 1 litru urīna tiek izvadīti apmēram 9 grami nātrija hlorīda.
Tā daļa, kas palikusi organismā tiek iznēsāta kopā ar asinīm un nosēžas dažādos audos, daļēji asinsvados, sašaurinot, aizsārņojot tos, padarot neelastīgus, kā rezultātā palielinās asins spiediens. Tā rezultātā rodas ateroskleroze, paaugstināts asinsspiediens, sirds pārslodze un var rasties infarkts un citas sirds-asinsvadu sistēmas problēmas.
Nātrija hlorīda pārpalikums organismā traucē uzsūkties citiem svarīgiem minerālu sāļiem - kālijam, kalcijam, magnijam utt.
Ko tad lietot sāls vietā? Garšvielas bez sāls!