Tējas ārstnieciskās īpašības ir pazīstamas jau sen. Tās tonizējošās īpašības tiek apzinātas arvien vairāk un vairāk. Tējas sastāvā ir atklātas aptuveni 300 bioloģiski aktīvas vielas, kas ietekmē daudzas organisma bioloģiskās un fizioloģiskās funkcijas. Jo augstāka tējas kvalitāte, jo vairāk tajā vitamīnu, tanīna, kofeīna, ēterisko eļļu un citu vērtīgu vielu.
Foto: Fotolia
Tējas kofeīns tiek uzskatīts par mazāk kaitīgu nekā kafijas kofeīns, jo tējas kofeīns uzsūcas lēni, bet ātri izvadās no organisma. Pateicoties tējā esošajam kofeīnam, tā tonizējoši iedarbojas uz organisma centrālo nervu sistēmu, stimulē galvas smadzeņu darbību, paildzina fizisko aktivitāti. Tēja paaugstina garīgās un fiziskās darbaspējas, stimulē sirdsdarbību, paplašina galvas smadzeņu asinsvadus. Tējas lietošana palīdz atjaunot spēkus un sekmē organisma ilgdzīvošanu.
Melno vai zaļo?
Ārstniecisko efektu tējai nodrošina alkoloīdi, kurus satur gan melnā, gan zaļā tēja.Taču zaļajā tējā ir 10 reižu vairāk askorbīnskābes (C vitamīna) nekā melnajā tējā.
Zaļā tēja, pateicoties tajā esošajām kofeīnam, sākotnēji nodrošina tonizējošu efektu, taču drīz vien pie darba ķeras kofeīna antagonisti, kas nodrošina tieši pretēju efektu - samazina asinsvadu tonusu un līdz ar to arī asinsspiedienu.Savukārt melnās tējas tonizējošās īpašības organismā ir nemainīgas. Tātad no zaļās tējas vajadzētu atteikties tiem, kuri slimo ar hipotoniju un kuriem ir nosliece uz ģīboņiem. Gastrīta, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā zaļā tēja var izraisīt dedzinošu sajūtu un sāpes kuņģī, reizēm arī zarnu kolikas, tāpēc šo slimību gadījumā zaļā tēja nav ieteicama.
Tā kā tēja ir tonizējošs dzēriens, der iegaumēt, ka nevajadzētu lietot stipru tēju pirms gulētiešanas. Bez tam lielos daudzumos lietota - īpaši zaļā - tēja izsauc spēcīgus miega traucējumus, sirdsklauves, roku trīcēšanu un citas negatīvas reakcijas.
Tējas pagatavošanas māksla
Lai pagatavotu garšīgu melno vai zaļo tēju, liela nozīme ir ne tikai tējas lapiņu kvalitātei, bet arī mākai to pagatavot.
Tēju var pagatavot dažādos veidos, tomēr, tikai darot to pareizi, iespējams izbaudīt visas tās garšas un smaržas nianses. Kā apgalvo tējas speciālisti, tējas sietiņi un maisiņi nebūt nav tas labākais tējas pagatavošanas veids. Lai gan šādi tēju var pagatavot daudz ātrāk un vienkāršāk, taču šādi pagatavota tēja pilnībā neatklāj savu patieso garšu un aromātu, jo tējas lapiņas tiek cieši saspiestas, neļaujot tām izdalīt visas tajās esošās vielas.
Padomi tējas gatavošanā:
* Tējas gatavošanā vislabāk izmantot avota ūdeni. Ja tējas pagatavošanai izmanto krāna ūdeni, tad to vajadzētu ieliet traukā un 8-10 stundas nostādināt, lai atbrīvotos no blakus aromātiem.
* Tēju ieteicams pagatavot uzreiz vajadzīgā koncentrācijā, lai to vēlāk nenāktos atšķaidīt ar ūdeni.
* Ja tējkannā tēja atdzisusi, tad to nekādā gadījumā nedrīkst likt sildīt uz uguns, jo sildīšanas rezultātā tā pilnīgi zaudē savas vērtīgās īpašības. Tēju nav ieticams likt arī uz sildvirsmām.
* Tēju var dzert karstu, ļoti maziem malkiem, brīdi paturot to mutē un izbaudot tās garšu un aromātu.Tēju var dzert arī siltu, bet ne aukstāku par 18oC, jo tad tā zaudē garšu un ļoti daudz no sava brīnišķīgā aromāta.
* Tējas pagatavošanas procesa laikā tuvumā nevajadzētu atrasties produktiem vai vielām ar spēcīgu aromātu.
* Pēc pagatavošanas tēja tūlīt jālieto, to nevajag darīt pēc dažām stundām vai pat nākamajā dienā.
Lai pagatavotu melno vai zaļo tēju, der jebkura porcelāna vai keramikas tējkanna. Pirms lietošanas to rūpīgi izmazgā un sasilda. Parastākais sildīšanas veids ir 3-4 reizes izskalot ar verdošu ūdeni. Kad tējkanna ir uzkarsēta un katliņā ūdens sācis mutuļot, tējas lapiņas ieber uzkarsētajā tējkannā un tūlīt pat aplej ar verdošu ūdeni. Atceries, ka melnajai tējai nepieciešams karstāks ūdens nekā zaļajai! Uz tasi tējas ņem tējkaroti tējas lapiņu.
Sākumā ūdeni tējkannā ielej tikai līdz pusei vai arī, atkarībā no tējas veida un šķirnes, līdz trešdaļai (zaļās un melnās tējas maisījums) vai vēl mazāk (zaļajai tējai). Tad tējkannai uzliek vāciņu un ieteicams apklāt ar lina salveti, lai tajā uzkrātos tvaiki un aizkavētu gaistošo ēterisko eļļu aromātu izdalīšanos.
Atkarībā no ūdens cietības un tējas šķirnes, tējai ļauj ievilkties 3-15 minūtes, pēc tam tējkannu papildina ar verdošu ūdeni, atstājot 1cm brīvu tējkannas augšdaļu putām.
Kad tēja pagatavota, uzmanība jāpievērš putām. Ja pēc tējas gatavošanas putas ir izveidojušās, tas nozīmē, ka tēja pagatavota pareizi - pareiza bijusi ūdens temperatūra, tējas izturēšanas laiks utt. Ja putas nav izveidojušās, tad tējas pagatavošanas procesā ir pieļautas kļūdas.
Izveidojušās putas nevajag nosmelt, bet gan ar karotīti (vēlams sudraba) samaisīt. Lai tās nenosēžas gar tējkannas sieniņām. Pirmo porciju no tējkannas ielej tasītē un no tās atkal atpakaļ tējkannā, lai visa tēja labāk samaisītos. Un tēja ir gatava lietošanai!
Tēja ārstē
* Daudzu valstu zinātnieki nonākuši pie secinājumiem, ka tēja, īpaši zaļā, iedarbojas uz rentgena starojumiem, samazinot radioaktīvo vielu ietekmi uz organismu. Slimniekiem, kas iziet staru terapijas kursu, ieteic dzert aukstu zaļo tēju kopā ar sauso sarkanvīnu (sajauktu attiecībā 1:1).
* Tēja var glābt ne tikai no radiācijas, bet arī reanimēt pēc saindēšanās ar alkoholu un narkotiskām vielām. Cietušajam jāveic kuņģa skalošana ar vāja stipruma tēju, tad jādod izdzert ļoti stipra tēja ar cukuru un pienu.
* Cilvēkiem, kuri atrodas tuvu ģībonim vai ir šoka stāvoklī, bieži rekomendē izdzert tasi melnās tējas.
* Tēja ar pienu ir labs profilaktisks līdzeklis cīņā ar hronisku nogurumu un stresu. Šāds dzēriens no rīta un pēc stresa ir labas zāles novājinātai centrālajai nervu sistēmai.
* Pietūkušiem plakstiņiem un maisiņiem zem acīm palīdzēs maska no tējas biezumiem un krējuma. Sajaukto masu ieliek marles maisiņos un 3-5 minūtes patur uz acīm.
* Tēju izmanto arī pastiprinātas matu izkrišanas gadījumā. Ar 20% zaļās tējas uzlējumu 4-5 reizes nedēļā ierīvē galvas ādu.
* Stipru zaļās tējas uzlējumu, kam pievienota citronu sula, ieteic lietot kompresēm taukainai, poranai ādai.
* Dermatoloģijā izmanto stipru zaļās tējas uzlējumu čūlu, apdegumu un furunkulu ārstniecībā.
* Lai iegūtu labu sejas krāsu, vācu fitoterapeiti iesaka lietot zāļu tējas no melisām un piparmētrām pārmaiņus katru dienu savu.
* Tase tējas draugu lokā palīdzēs raitāk ritēt sarunām, noņemt nogurumu, piešķirt mundrumu un labu garastāvokli.
Tējas sievietēm
„Sieviešu" tēja - piemērota sievietēm jebkurā vecumā dažādās dzīves situācijās, palīdzēs atgriezt zudušos spēkus un uzlabos pašsajūtu.
Rasaskrēsliņš un avene jau sen tiek uzskatīti par sieviešu augiem, tiem piemīt daudz ārstniecisku īpašību, kas palīdz saglabāt jaunību un skaistumu, kā arī veselību un labu pašsajūtu. Tie regulē hormonu un cukura līmeni, palīdz atbrīvoties no toksīniem un labvēlīgi iedarbojas uz zarnu traktu.
Rasaskrēsliņa tējas pagatavošanai ņem ēdamkaroti drogas uz glāzi verdoša ūdens. Ļauj ievilkties slēgtā traukā, lieto bez ierobežojumiem sāpīgu menstruāciju gadījumā, pret galvas reiboņiem, klimaktērija neirozēm.
Aveņu lapu tējas pagatavošanai ņem tējkaroti drogas, aplej ar aukstu ūdeni, uzvāra un ļauj ievilkties 15-20 minūtes.
Sievietēm gados - kumelīšu ziedi, vilkābeļu ziedi un asinszāļu laksti. Visas drogas sajauc, bet nesaberž pulverī. Tējkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, trauku noslēdz un ļauj ievilkties 15-20 minūtes. Izkāš un dzer lēnām, to izbaudot. Tēja palīdz nomākt drūmas domas un mazināt depresiju.
Jaunām sievietēm - melisa, nātru lapas un pieneņu saknes. Drogu lapas sasmalcina, bet pieneņu saknes samaļ kafijas dzirnaviņās. Tējkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens un tur termosā 2-3 stundas. Lieto vairākas tasītes dienā, vēlams vakarā, ne mazāk kā trīs nedēļas. Palīdz novērst ātru aizkaitināmību, stresa radītas sekas un uzlabo labsajūtu.
Avots: Raksta tapšanā izmantota grāmata Tēja visiem dzīves gadījumiem,Gulbis 2003